Nervs un pulpa iekaist un inficējas kariesa, atkārtotu stomatoloģisko procedūru un/vai plašas plombēšanas dēļ, tam par iemeslu var būt plaisa zobā vai sejas traumas.

 

Endodontiskā ārstēšana visbiežāk tiek veikta, vairākas reizes apmeklējot stomatoloģisko kabinetu.

 

Pirmajā apmeklējumā, lai novērtētu zobu kanālu stāvokli un noteiktu, vai nav iekaisuma pazīmju kaulaudos ap zobu, tiek veikts rentgenoloģisks izmeklējums. Pēc tam, kad konstatēts pulpīts (periodontīts), stomatologam jānoņem iekaisusī zoba pulpa. Kā likums, procedūru sāk ar atsāpināšanu.

 

Pēc tam, lai procedūras izpildes vieta būtu tīra un sausa, speciālists novieto speciālus veltnīšus ap zobu vai koferdāma, kā arī izmanto speciālu atsūcēja, kurš no pacienta mutes dobuma aizvāc sakrājušās siekalas.

 

Nākamais posms ir zoba dobuma apstrāde un atmirušās pulpas izņemšana. Pēc tam ārsts ar speciālu instrumentu palīdzību veic kanālu tīrīšanu, izkasot un paplašinot tos, lai pēc tam tos varētu saplombēt.

 

Pēc zoba dobuma un kanālu iztīrīšanas tiek veikta sagatavošanās plombēšanai. Daži stomatologi liek nogaidīt kādu nedēļu, pirms ielikt plombu. Piemēram, ja konstatēta infekcija, uzliek zāles, kuras cīnās ar to. Citi atkal izvēlas tūlītēju zoba plombēšanu. Ja zoba kanālu tīrīšana nav pabeigta, tad parasti tiek uzlikta pagaidu plombe, kas pasargā dobumu no ēdiena daļiņām un infekcijas.

 

Stomatologa kabineta otrajā apmeklējumā zoba saknes kanāli tiek aizpildīti ar īpašu pastu, gutaperču vai dažāda veida tapām, kuras cieši hermetizē kanālus. Bet zoba dobuma aizvēršanai tiek uzlikta plombe.

Pēc tam tiek veikta zoba atjaunošana. Tā kā pulpīta gadījumā zoba saknes daļa ievērojami paplašināta, un ja vēl pirms tam tas bijis plombēts, zoba struktūra jau ir tik trausla, ka ar parasto plombēšanu vairs nevar iztikt, un tiek uzlikts kronītis.